Kalendārs

Džudo cīņas priekštecis ir japāņu tuvcīņas māksla džiu-džitsu, Džigoro Kano apvienoja vairākus džiu-džitsu novirzienus, paņemot no džiu-džitsu tehnikas visu labāko un atmetot bīstamos paņēmienus. Profesors D. Kano veltīja visu mūžu džudo apmācīšanāi, pilnveidošanāi un popularizēšanāi, tādējādi liekot pamatus mūsdienu džudo. Džudo ir pirmais Āzijas izcelsmes Olimpiskais sporta veids, tam ir internacionāla vēsture un tas ir populārākais no sporta cīņām. Saskaņā ar profesora D. Kano nostāju, džudo ietver cilvēka garīgo un fizisko īpašību attīstību, dažādu uzbrukuma un aizsardzības paņēmienu apmācību, audzināšanas procesu, kura mērķis ir pilnveidot cilvēku kā personību. Džudo, kā cīņas mākslas un sporta veida attīstība vienlaicīgi, demonstrē gribasspēka un tehnikas pārsvaru pār spēku. Pateicoties pilnveidotajai un daudzpusīgajai tehnikai, tas ir ieguvis savu neatkārtojamo sporta veida skatāmības efektu. Viens no džudo pamatprincipiem ir pieklājība. Tā, piemēram, ienākot zālē vai izejot no tās, un uzsākot vai beidzot cīņu, džudists paklanās, tas simbolizē cieņu pret pretinieku, kā arī pašdisciplinētību.

Latvijas Dinamo vēsture (džudo sekcijas hronika)

1973.

Latvijā tiek nodibināta džudo federācija Leonīda Kravcova vadībā. Tāpat kā visā Padomju Savienībā, arī Latvijā džudo sacensībās piedalās sambo sekciju audzēkņi. Pirmo džudo sekciju republikā izveido dinamieši, un tajā strādā divi treneri — Nikolajs Fiļimonovs un Vladimirs Tokmakovs. Dinamieši gūst panākumus — komandu uzvaru pirmajā Latvijas čempionātā; individuāli zelta medaļas izcīna Vjačeslavs Bondarenko un Aleksandrs Samoilovs. PSRS izlases sastāvā Beļģijas pilsētā Ostendē startē rīdzinieks Mihails Kameņeckis, taču nopietna pleca trauma neļauj viņam cīnīties par medaļu. No pirmā Vissavienības «Dinamo» jauniešu čempionāta Kišiņevā sudraba medaļu pārved Aleksandrs Jackevičs, bet bronzas godalgas — Oļegs Baskins un Sergejs Borodavko.

1974.

Vissavienības «Dinamo» čempionāts notiek Rīgā, kur zelta medaļu iegūst V. Bondarenko. Smagsvars Viktors Vidončikovs kļūst par divu bronzas godalgu īpašnieku — savā un absolūtajā svara kategorijā. Tepat Rīgā risinās PSRS otrais čempionāts, kurā V. Vidončikovs, zaudējot vienīgi Eiropas pirmajam džudistam S. Novikovam, izcīna bronzas medaļu. Valsts jaunatnes čempionātā sudraba godalgas iegūst Sergejs Borodavko un Aleksandrs Jackevičs. Treneru un visu sekcijas audzēkņu pašapziņu ceļ ziņa, ka A. Jackevičs iekļauts PSRS jaunatnes izlases kandidātos, bet V. Vidončikovs — valsts galvenajā komandā.

1975.

Rīgā notiek PSRS jaunatnes čempionāts, kurā par uzvarētāju kļūst A. Jackevičs, izcīnot tiesības startam Eiropas jauniešu čempionātā Somijā. A. Jackevičs kļūst par starptautisko turnīru uzvarētāju Polijā un VDR. Eiropas čempionāta finālā viņam jāsacenšas ar savu nopietnāko konkurentu un komandas biedru V. Budņiku (toreiz no valsts katrā svara kategorijā varēja pieteikt divus dalībniekus). Pēc spīdošas uzvaras A. Jackevičs kļūst par Eiropas jauniešu čempionu.
Džudo pirmo reizi tiek iekļauts PSRS Tautu spartakiādes programmā. Ieskaites punktus gūst vienīgi Vjačeslavs Bondarenko, ieņemot 5.—6. vietu.

1976.

A. Jackevičs, ārstējot sacensībās gūtos savainojumus, tikai pēdējā mirklī iekļūst PSRS izlasē, kas pošas uz Eiropas junioru čempionātu Lodzā. Uzvarot finālā poļu sportistu V. Halabugu, viņš kļūst par kontinenta junioru čempionu un pirmo reizi izpilda starptautiskās klases PSRS sporta meistara normu. Pēc tam gada nogalē pasaules junioru čempionātā Madridē A. Jackevičs gūst pārliecinošu uzvaru, pieveicot finālā Osao Tode no Japānas.
Džudo tiek iekļauts arī Vissavienības skolēnu spartakiādes programmā. Šeit par uzvarētāju kļūst dinamietis Igors Konstantinovs.

1977.

PSRS jauniešu čempionātā uzvar I. Konstantinovs, bet otram Rīgas dinamietim M. Gončarovam pienākas bronzas medaļa. Pirmajās valsts jaunatnes sacensībās Minskā zelta medaļu iegūst A. Jackevičs, izcīnot uzvaras itin visās cīņās. Diemžēl Eiropas junioru meistarsacīkstēs lielā svara dzīšanas un arī traumas dēļ A. Jackevičam pusfinālā nākas zaudēt Francijas džudistam Leonesam Bertramam. Rezultātā — trešā vieta.

1978.

A. Jackevičs pāriet vīrišķīgajā svara kategorijā (līdz 86 kg), un viņa pirmā debija Eiropas vīriešu čempionātā beidzas ar spožu uzvaru. Finālā viņš pieveic D. Ulču no VDR, kas vēlāk kļuva par divkārtēju pasaules čempionu. Vissavienības skolēnu spartakiādē Taškentā zelta medaļu iegūst Jurijs Ždanovs.

1979.

A. Jackeviča neveiksmju gads. Eiropas čempionātā Briselē tikai 5.—6. vieta pēc zaudējuma dienvidslāvam S. Obadovam un ungāram J. Kišam. PSRS Tautu VII spartakiādē Latvijas izlasei nākas uzstāties bez sava līdera, jo A. Jackevičs ārstējas slimnīcā. Viņa vietā plānoto spartakiādes medaļu (šoreiz bronzas) izcīna Oļegs Baskins. Valsts junioru čempionātā bronzas medaļas iegūst Mihails Nazarovs un Jurijs Zdanovs. A. Jackevičs kļūst par uzvarētāju Eiropas komandu čempionātā Itālijā. Toties pasaules čempionātā Parīzē viņam atkal nākas samierināties ar vietu tālu aiz medaļu ieguvējiem.

1980.

Uz startu XXII olimpiskajās spēlēs Maskavā A. Jackevičs iet drošā solī. Pirmā vieta starptautiskajā Tbilisi turnīrā. Zelta medaļa PSRS čempionātā. Uzvara Eiropas meistarsacīkstēs Vīnē!
Pirmajā cīņā uz Maskavas olimpiskā tatami Aleksandrs gūst pārsvaru pār sambo pasaules čempionu Dambažavu Cendajušu no Mongolijas, pēc tam viegli pieveic Eiropas junioru čempionāta medaļnieku Kšistofu Kurčinu no Polijas. Trešais pretī stājas slavenais dienvidslāvu džudists Slavko Obadovs, Monreālas olimpisko spēļu medaļnieks, ļoti pieredzējis un viltīgs pretinieks. A.Jackevičs viņu pieveic 92 sekundēs.
Cīņā par iekļūšanu finālā A.Jackevičs negaidīti zaudē šveicietim Jorgam Retlīsbergeram, kas olimpiādei bija sagatavojis dažus «slepenus» paņēmienus. Rīdzinieks pieveic zviedru Bertilu Stromu un iegūst bronzas medaļu.
Par šo panākumu A.Jackeviča trenerim Nikolajam Fiļimonovam piešķir republikas Nopelniem bagātā trenera titulu. Citā darbā pāriet Vladimirs Tokmakovs, bet par džudo treneriem biedrībā sāk strādāt Oļegs Baskins un Andrejs Rudņiks.

1981.

Rīgas «Dinamo» džudistu melnais gads. A.Jackevičam smags muguras savainojums un tikai viens starts sacensībās VDR — otrā vieta. Vissavienības II jaunatnes spēlēs neviens Latvijas džudists negūst uzvaru. Par treneri sāk strādāt Georgijs Stepanovs.

1982.

A.Jackevičs atkal atgūst sev ierasto PSRS izlases līdera lomu. Eiropas čempionātā Berlīnē viņš izcīna jau ceturto zelta medaļu. Pēc atgriešanās Maskavā A. Jackevičam pasniedz PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nozīmi. Uzvara arī PSRS čempionātā Kišiņevā. Eiropas komandu čempionātā Itālijā mūsu valsts izlasei otrā vieta.

1983.

«Dinamo» džudistu sekcijā trenera Vjačeslava Bondarenko vadībā jau ilgu laiku rit nopietns darbs ar jaunatni. Vissavienības «Dinamo» jaunatnes meistarsacīkstēs godalgotas vietas izcīna Vadims Voinovs, Viktors Andersons, Vents Čakstiņš, Jānis Dārznieks, kurš kļūst arī par PSRS jaunatnes čempionāta bronzas laureātu.

1984.

Tbilisi starptautiskais turnīrs un PSRS čempionāts tiek izsludināts par valsts izlases kandidātu oficiālām atlases sacensībām. Abās sacensībās pirmo vietu ieņem A.Jackevičs, uzvarot finālā minskieti V.Pesņaku. Taču startam Eiropas čempionātā un starptautiskajā turnīrā «Draudzība» izlases vadītāji piesaka V.Pesņaku, negodīgi pārkāpjot sportiskos atlases principus. A.Jackevičs pieņem lēmumu pārtraukt sportošanu.
PSRS junioru meistarsacīkstēs Rīgā V.Voinovs izcīna bronzas medaļu, bet pēc mēneša Kišiņevā kļūst par Vissavienības «Dinamo» junioru čempionu. Vissavienības skolēnu spartakiādē zelta medaļu iegūst Vents Čakstiņš.
Šajā gadā biedrībā sāk attīstīt sieviešu džudo. Pirmajā Vissavienības «Dinamo» čempionātā Tartu divas medaļas iegūst rīdziniece Zinaīda Stepanoviča — zelts svara kategorijā līdz 66 kg un sudrabs absolūtajā kategorijā.

1985.

Vissavienības «Dinamo» junioru čempionātā Alma-Atā pirmo vietu iegūst Rīgas komanda. Zelts — V.Voinovam, sudrabs — V.Andersonam un J.Dārzniekam, bronza — V.Cakstiņam un J.Sidjašinam.
Turpat Alma-Atā notiek arī PSRS junioru čempionāts, kur Vadims Voinovs kļūst par uzvarētāju, bet Jānis Dārznieks izcīna bronzas medaļu. Viņam trešā vieta arī starptautiskajā turnīrā «Draudzība», kas notika Budapeštā. Vissavienības «Dinamo» sieviešu meistarsacīkstēs čempiones tituls Zannai Vaškevičai.

1986.

Jānis Dārznieks — divkārtējs valsts junioru čempions — smagajā un absolūtajā svara kategorijā. Bronza V.Čakstiņam. Eiropas junioru čempionātā bronza J. Dārzniekam.

1987.

Smagsvars J.Dārznieks valsts čempionātā Ļeņingradā izpelna bronzas medaļu. PSRS jauniešu meistarsacīkstēs trešā vieta arī Igoram Koroļam. Toties starptautiskajā turnīrā Bukarestē par uzvarētāju kļūst Vadims Voinovs un kā otrais Latvijā aiz A.Jackeviča izpilda starptautiskās klases PSRS sporta meistara normu. Eiropas junioru čempionāta sudraba medaļu piešķir J.Dārzniekam, bet V.Čakstiņš uzvar valsts junioru meistarsacīkstēs. Trenera darbā stājas Igors Konstantinovs.

1988.

PSRS junioru čempionātā par uzvarētāju kļūst Jānis Dārznieks, bet trešās vietas ieņem Vents Čakstiņš un Aivars Stiris. Vissavienības «Dinamo» meistarsacīkstēs jauniešiem otrā vieta pienākas Aigaram Ameliņam, bet trešā — Vladimiram Dubskim. Starptautiskajās sacensībās Sīrijā uzvarētāja godu izpelna Jānis Dārznieks.

1989.

PSRS čempionātā Vadimam Voinovam bronza. Viņš uzvar Tbilisi starptautiskajā turnīrā, bet no sacensībām Francijā un Bulgārijā atgriežas ar bronzas medaļām. Vissavienības «Dinamo» junioru zelta medaļas iegūst Ivans Sorokins un Igors Koroļs.

Dinamo LAT vēsture

Biedrība “Sporta klubs “Dinamo LAT”” tika dibināta 1997.gadā ar mērķi pievērst aktīvām sporta nodarbībām gan bērnus un jauniešus, gan viņu vecākus. Šobrīd kluba galvenā prioritāte ir džudo sporta veida attīstīšana un popularizēšana. Klubs ir pilntiesīgs Latvijas Džudo Federācijas loceklis, un klubā strādā 5 treneri (Aleksandrs Ļeščinskis, Vjačeslavs Cīmanis, Oļegs Anisimovs, Edgars Riders) trīs no viņiem ir sporta meistari, pieredze džudo virs 15 gadiem. Klubā šobrīd trenējas vairāk par 170 bērniem un jauniešiem.

Sporta kluba uzdevumi (darbības virzieni):

- sporta kluba dalībnieku pieaugums;

- jaunu filiāļu izveide pa Rīgu un visu Latviju;

- sponsoru piesaiste sporta pasākumu rīkošanai;

- nometņu rīkošana;

- sacensību rīkošana;

- treneru kvalifikācijas paaugstināšana;

- sportistu sagatavošana sacensībām un godalgoto vietu izcīnīšana;

- piedalīšanas semināros;

- audzēkņu veselības pārbaudes organizēšana;

- džudo eksāmenu rīkošana;

- sadarbība ar Latvijas un ārzemju klubiem;

Džudo sekcija tika izveidota 2002.gada septembrī Ziemeļvalstu ģimnāzijas sākumskolā, un ar džudo sāka nodarboties 10 audzēkņi.

2008. gadā martā atvērta filiāle Zolitūdes pirmsskolā, kur 3-6 gadu veci bērni apgūst džudo pamatus. Šajā paša gadā septembrī tika izveidota džudo grupa Rēzeknē Valsts robežsardzes koledžā Sporta mācību centrā.

2008. gadā novembrī sākas džudo treniņi Dinamo LAT izlases audzēkņiem jaunajā atremontēta zālē Ziemeļvalstu ģimnāzijā.

2009. gadā janvārī tika pieņemts lēmums izveidot džudo sekciju pirmsskolas iestādē ‘’Zelta atslēdziņa’’.

Biedrības “Sporta klubs “Dinamo LAT”” sasniegumi:

- Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta konkursa “Rīgas pilsētas labākais bērnu un jaunatnes sporta klubs, organizācija 2006.gadā” 4. vietas ieguvēji;

- Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta konkursa “Rīgas pilsētas labākais bērnu un jaunatnes sporta klubs, organizācija 2007.gadā” 4. vietas ieguvēji;

- Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta konkursa “Par finansiālu atbalstu bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai” daudzkārtēji uzvarētāji;

- Kluba audzēkņi ir izcīnījuši godalgotas vietas gan Latvijas džudo meistarsacīkstēs un sacensībās, gan starptautiskos džudo turnīros Latvijā un Eiropā;

- 2007.gadā klubs izaudzināja savu pirmo Latvijas meistarsacīkšu uzvarētāju U13 – Džeisonu Smoļaru;

- 2008.gadā klubs izaudzināja otru Latvijas meistarsacīkšu uzvarētāju U15 – Edgaru Veibānu;

- 2009.gadā klubs izaudzināja trešo Latvijas meistarsacīkšu uzvarētāju U15 – Džeisonu Smoļaru;

Kluba rīkotās nometnes:

2006.gadā 31.07.-09.08. „Manas pirmās Olimpiskās Spēles”

2007.gadā 25.06.-05.07. „Manas otrās Olimpiskās Spēles 2007”

2008.gadā 04.01.-07.01. „Daugavas loki 2008”

2008.gadā 27.03.-30.03. „Dari neiespējamo, lai sasniegtu iespējamo!”

2008.gadā 29.10.-02.11. „Makšķernieku skola 2008”

2008.gadā 14.07.-20.07. „Bērnu sporta festivāls 2008”

2008.gadā 21.07.-30.07. „Kas ja ne mēs, kad ja ne tagad, palīdzēs saglabāt Rāznas dabu”

Uz augšu